Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saspārdīt
saspārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spārdot sašķelt, saplēst.
PiemēriTecēdama saspārdīju Sapraulējšu [sapraulējušu] bērza celmu..
  • Tecēdama saspārdīju Sapraulējšu [sapraulējušu] bērza celmu..
2.Spārdot savainot.
PiemēriPalīgā atskrēja vairāki uzraugi un virsuzraugi,.. viņi mani ar saviem dzelžiem apkaltajiem zābakiem saspārdīja tik pamatīgi, ka uz miesas nepalika neviena baltas ādas laukumiņa...
  • Palīgā atskrēja vairāki uzraugi un virsuzraugi,.. viņi mani ar saviem dzelžiem apkaltajiem zābakiem saspārdīja tik pamatīgi, ka uz miesas nepalika neviena baltas ādas laukumiņa...
  • Paliktu krietni vieglāk arī no tā, ja saimnieks Lācim [sunim], noglāstītu saspārdītos sānus.
3.Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSaspārdīt spaini.
  • Saspārdīt spaini.
4.parasti 3. pers.; reti Saspert4.
PiemēriPērkona saspārdīts koks.
  • Pērkona saspārdīts koks.
5.sar. Saspridzināt.
Piemēri..sprādziens sadrebināja zemi.. «Laikam jauno tiltu saspārdīja..» Rītā tiešām izrādījās, ka jaunais tilts saārdīts.
  • ..sprādziens sadrebināja zemi.. «Laikam jauno tiltu saspārdīja..» Rītā tiešām izrādījās, ka jaunais tilts saārdīts.
  • ..šķūņa priekšā savestās lauksaimniecības mašīnas - zāļu un labības pļāvēji, kartupeļu racējs, zirgu grābekļi - visas saspārdītas ar granātām.
Avoti: 7-1. sējums