sasnigt
sasnigt parasti 3. pers., -snieg, pag. -sniga; intrans.
1.Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
PiemēriPienāca ziema. Sasniga dziļš sniegs pa visu mežu.
1.1.Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
Piemēri..ārā sasnigušas biezas kupenas..
1.2.Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
Piemēri..Pār dziļi sasnigušo klaju veda ciets Un šaurs kā pavediens viens vienīgs celiņš pāri.
Avoti: 7-1. sējums