sasnigt
sasnigt parasti 3. pers., -snieg, pag. -sniga; intrans.
1.Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
PiemēriPienāca ziema. Sasniga dziļš sniegs pa visu mežu.
- Pienāca ziema. Sasniga dziļš sniegs pa visu mežu.
- Sniegs bija sasnidzis bagātīgi, kamanas slīdēja viegli un nedzirdami..
- Cik ilgi vairs - un sniegi sasnigs zaros.
- pārn. «Kā var gadi sasnigt matos, Acīs smaidu dzēst?»
1.1.Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
Piemēri..ārā sasnigušas biezas kupenas..
- ..ārā sasnigušas biezas kupenas..
- Sasnigs daudz te kupenu..
- Uznāca liels sniegs. Sasniga tāda sniega kārta, ka nometņu jumti nokvēpušajiem skursteņiem vien rēgojās no kupenām laukā.
1.2.Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
Piemēri..Pār dziļi sasnigušo klaju veda ciets Un šaurs kā pavediens viens vienīgs celiņš pāri.
- ..Pār dziļi sasnigušo klaju veda ciets Un šaurs kā pavediens viens vienīgs celiņš pāri.
Avoti: 7-1. sējums