saspārdīt
saspārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spārdot sašķelt, saplēst.
PiemēriTecēdama saspārdīju Sapraulējšu [sapraulējušu] bērza celmu..
2.Spārdot savainot.
PiemēriPalīgā atskrēja vairāki uzraugi un virsuzraugi,.. viņi mani ar saviem dzelžiem apkaltajiem zābakiem saspārdīja tik pamatīgi, ka uz miesas nepalika neviena baltas ādas laukumiņa...
3.Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSaspārdīt spaini.
5.sar. Saspridzināt.
Piemēri..sprādziens sadrebināja zemi.. «Laikam jauno tiltu saspārdīja..» Rītā tiešām izrādījās, ka jaunais tilts saārdīts.
Avoti: 7-1. sējums