saspert
saspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Sperot sašķelt, saplēst.
PiemēriMan bij baltis kumeliņis [balts kumeliņš], Ledus kalna spārdītājs, Tas saspēra Iedus kalnu Deviņiem [deviņiem] gabaliem.
- Man bij baltis kumeliņis [balts kumeliņš], Ledus kalna spārdītājs, Tas saspēra Iedus kalnu Deviņiem [deviņiem] gabaliem.
2.Sperot savainot.
PiemēriViņa baidījās, ka cūka iznāks no aizgalda un tad govis viņu var saspert vai sabadīt.
- Viņa baidījās, ka cūka iznāks no aizgalda un tad govis viņu var saspert vai sabadīt.
3.Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
Piemēri..atspriņģojusi sovhoznieka telīte un, barā tikt gribēdama, saspērusi stieples..
- ..atspriņģojusi sovhoznieka telīte un, barā tikt gribēdama, saspērusi stieples..
4.parasti 3. pers. Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
PiemēriZibeņi.. saspēra Randenes mežiņā pašu augstāko egli.
- Zibeņi.. saspēra Randenes mežiņā pašu augstāko egli.
- ..pirms daudziem gadiem ozolu spēcīgi saspēris zibens, iznīcinādams tā vainaga lielāko daļu..
Stabili vārdu savienojumi
- Ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)! sar. — Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! sar. — Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
Avoti: 7-1. sējums