saspeķot
saspeķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iespeķot, parasti pilnīgi.
PiemēriNodīrātu un saspeķotu zaķi ieberzē ar sāli..
2.sar. Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
PiemēriTā biju apfantazējis Ernesta [lugas tēla] novazāto, saspeķoto garderobi, ka reiz starpbrīdī paņēmu noļukušo jēreni nepatikā ar pirkstu galiem un tāpat to šalles skrandu.
Avoti: 7-1. sējums