saspert
saspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Sperot sašķelt, saplēst.
PiemēriMan bij baltis kumeliņis [balts kumeliņš], Ledus kalna spārdītājs, Tas saspēra Iedus kalnu Deviņiem [deviņiem] gabaliem.
2.Sperot savainot.
PiemēriViņa baidījās, ka cūka iznāks no aizgalda un tad govis viņu var saspert vai sabadīt.
3.Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
Piemēri..atspriņģojusi sovhoznieka telīte un, barā tikt gribēdama, saspērusi stieples..
4.parasti 3. pers. Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
PiemēriZibeņi.. saspēra Randenes mežiņā pašu augstāko egli.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 7-1. sējums