sasmulēt
sasmulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
Piemēri..ieveda mazo lezgīnēnu ar sasmulēto krekliņu rokā. «Mazais nabadziņš!» Daša labsirdīgi izteicās..
- ..ieveda mazo lezgīnēnu ar sasmulēto krekliņu rokā. «Mazais nabadziņš!» Daša labsirdīgi izteicās..
- Galva viņam joprojām bija apsaitēta, tikai marle sasmulēta vēl drausmīgāk..
- ..viņš atšķīra grāmatu. Spurģeona «Arāja Janča bildes» - vēstīja sasmulētā titullapa.
Avoti: 7-1. sējums