Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atraut
atraut -rauju, -rauj, -rauj, -pag. -rāvu; trans.
1.Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). imperf. Raut nost.
PiemēriAtraut kokam mizu.
  • Atraut kokam mizu.
  • Atraut atirušo kabatu.
  • Atraut svārkiem pogu.
  • Atraut zābaka zoli.
  • Atraktās saknes apcērt, ar svirām atrauj no zemes..
  • ..[tēvs] aizveda Dūkani pie kalēja, jo viens pakavs esot atrauts, varot vēl ceļā nomest..
  • ..Krancis kā bulta metās tiem [ciemiņiem] pakaļ un būtu Līzei atrāvis brunču malu..
1.1.Strauji atdalīt (no kā) – par vēju, ūdeni.
PiemēriVētra atrauj jumta malu.
  • Vētra atrauj jumta malu.
  • Straume atrāva piesieto laivu.
  • Brāzmains rudens vējš plosa mākoņus, purina kokus, atrauj un griež virpulī zeltainas lapas.
  • ..[pāri] upei bija pārlikts nesaistīts, bet.. stiprs tilts, no kura ūdens reizēm atrāva pa kokam un aizpeldināja projām.
  • ..lūkas vākam, kas noslēdza [kuģa] kravas telpas, viļņi atrāvuši gabalu brezenta.
  • pārn. Vētrai parasti pietrūka spēka Zvejnieka dēlu atraut no dzīves..
1.2.Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
Piemēri..ceturtā rota, tumsā taustīdamās un klupdama, garā dzērvju rindā pārslīdēja pāri pauguram, kur dienā bija atrauta zaldātam roka..
  • ..ceturtā rota, tumsā taustīdamās un klupdama, garā dzērvju rindā pārslīdēja pāri pauguram, kur dienā bija atrauta zaldātam roka..
  • ..pa gabalu jau redzams, ka mājelei [apšaudē] atrauts jumta stūris, logi līdz galam vajā.
2.Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). imperf. Raut nost.
PiemēriAtraut bērnu no uguns.
  • Atraut bērnu no uguns.
  • Salenieks jau gribēja vērt vaļā vārtiņus, bet Ozols strauji atrāva viņa roku: «Pagaidiet, pārbaudīsim, vai nav mīnēts!»
  • Pudeli [ar spirtu] paķēra otrs. Bet, tiklīdz pielika pie mutes, tūlīt atrāva nost un sāji saviebās.
2.1.Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
PiemēriAtraut roku no nātrēm.
  • Atraut roku no nātrēm.
  • ..[Bagātais Ansis] noliecies lūkojās avotā... Avots mutuļoja un šņāca, un Ansis, bailēs drebēdams, atrāva seju.
  • ..[bērns] staigā tai [automašīnai] apkārt.. Reizēm pastiepjas, bailīgi piedur pirkstiņu.. un steidzīgi atrauj atpakaļ.
  • «Vai tu neredzi, ka akmens veļas un nagi jāatrauj nost?»
Stabili vārdu savienojumiNevar (ne) acis (arī skatienu) atraut.
2.2.Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
PiemēriViņa [Liene] ietina galvu priekšautā, bet viņš [Andrs] to atrāva nost un nobučoja meiteni vairāk reižu no vietas.
  • Viņa [Liene] ietina galvu priekšautā, bet viņš [Andrs] to atrāva nost un nobučoja meiteni vairāk reižu no vietas.
  • Viņas roka ap dzelzs rokturi vagona sienā bija apžņaugta tik cieši, ka policists to tikko spēja atraut.
  • ..tas [vēzis] sakampj manus pirkstus. Nu tā griež! Beidzot atrauju vēzi no pirkstiem un iesviežu kanniņā.
2.3.Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
Piemēri«Tu laikam te rīmes kal,» sacīja viņš, manu [dzejoļu] burtnīcu pētīdams. Dusmās es viņam to atrāvu.
  • «Tu laikam te rīmes kal,» sacīja viņš, manu [dzejoļu] burtnīcu pētīdams. Dusmās es viņam to atrāvu.
  • pārn. ..melni celmi stāv cits pie cita. Katrs sprīdis zemes ar varu jāatrauj viņu ķepām.
2.4.pārn. Novērst (domas, uzmanību).
PiemēriBrīviņu saimnieks nopurināja galvu, bet domas no Ošiem tik viegli nebij atraujamas..
  • Brīviņu saimnieks nopurināja galvu, bet domas no Ošiem tik viegli nebij atraujamas..
  • Tāds saraustīts stāstījums lasītāju ne visai apmierina, jo atrauj uz ilgu laiku uzmanību no varoņiem, kuru dzīves stāsts to bija ieinteresējis.
3.Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
PiemēriAtraut cilvēku no tuviniekiem un draugiem.
  • Atraut cilvēku no tuviniekiem un draugiem.
  • Adei uzausa atmiņā pirmā pasaules kara šausmīgās dienas, kas uz ilgiem gadiem atrāva no viņas Pēteri, atcerējās.. grūtos un vientuļos darba gadus,.. kamēr Pēteris atgriezās.
  • ..mums jāatceras, ka otrā pasaules kara vētras aizdzinušas un no dzimtenes atrāvušas desmitiem tūkstošu ļaužu, kas tagad klīst apkārt pa pasauli kā rudens vēja trenkātas lapas.
  • ..Mūs nevar no jūras atraut, Mūs nevar no vētrām šķirt!
3.1.Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
PiemēriKurzeme, kas iepriekšējos gadsimtos.. bija atrauta no Vidzemes un Latgales, atkal atjauno saimnieciskās un kultūras saites ar pārējiem Latvijas novadiem.
  • Kurzeme, kas iepriekšējos gadsimtos.. bija atrauta no Vidzemes un Latgales, atkal atjauno saimnieciskās un kultūras saites ar pārējiem Latvijas novadiem.
3.2.Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
PiemēriLai vājinātu revolūciju un atrautu no revolucionārās kustības svārstīgos tautas slāņus, cara patvaldība solījās sasaukt.. Valsts domi..
  • Lai vājinātu revolūciju un atrautu no revolucionārās kustības svārstīgos tautas slāņus, cara patvaldība solījās sasaukt.. Valsts domi..
4.Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
PiemēriAtraut citātu no konteksta.
  • Atraut citātu no konteksta.
  • Deviņpadsmitā gadsimta buržuāziskie romantiķi arī noveli atrāva no sabiedriskās dzīves problemātikas, pakļāva to rakstnieka subjektīvai patvaļai..
  • ..formas meistarību.. kritikā nevar atraut no dedzīgas, kaismīgas kritiķa attieksmes pret dzīvi un literatūru.
  • Ja atrauj telpu un laiku no matērijas, tad vairs nav iespējams tādu telpu, laiku un matēriju izzināt.
5.Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
PiemēriAtraut skolēnu no mācībām.
  • Atraut skolēnu no mācībām.
  • Jā, sievietes bija Cepļa vājība, kas viņu spēja atraut no veikaliem.
6.sar. Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
PiemēriValsts kasi [buržuāziskā valdība] grib saglabāt ar jauniem miljoniem, ko atraus no tā jau nabadzīgajām strādnieku darba algām.
  • Valsts kasi [buržuāziskā valdība] grib saglabāt ar jauniem miljoniem, ko atraus no tā jau nabadzīgajām strādnieku darba algām.
  • Atraut gājējam algu.
  • pārn. Vai ir iespējams izskaitīt tās stundas, kas pavadītas gan kārtējos, gan ārkārtējos [deju kolektīva] mēģinājumos, gan arī tās, kas lielāko tiesu atrautas miegam?
6.1.Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
PiemēriCiti mantinieki pamazām viņam visu atrāvuši..
  • Citi mantinieki pamazām viņam visu atrāvuši..
  • pārn. Lūdzēja ilgi sūdzējās par sāpēm un asarām jaunībā un līdz karam... dievmāte šo to bija sniegusi.., bet tūdaļ ar asiem nagiem atrāvusi.
Stabili vārdu savienojumiAtraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu.
6.2.Pārtraukt dot. Neļaut izmantot.
PiemēriAtraut kredītu.
  • Atraut kredītu.
  • «Es viņam [ministram] pateicu skaidri, ka tāda Latvija, kas no mums ņem tikai nodokļus, bet atrauj pabalstus un aizdevumus, tāda Latvija mums [rūpniekiem] nav vajadzīga.»
  • «Nu laidiet vien [brāli skolā], ja viņš labi mācās,» Kārlis sacīja [vecākiem]. «Skolu nevajag atraut, es jau arī palīdzēšu, cik varēšu.»
6.3.savienojumā ar «sev». Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
PiemēriAtraut sev ērtības.
  • Atraut sev ērtības.
  • Atraut sev ēdienu.
  • Atraut sev atpūtu.
  • Atraut sev miegu - pietiekami neizgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai.
  • Daudzi pat gribēja iegūt viņa labvēlību ar kādu gardu kumosu, ko sev atrāva.
Stabili vārdu savienojumiAtraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes).
7.Ar rāvienu atvērt.
PiemēriAtraut bēniņu lūku.
  • Atraut bēniņu lūku.
  • Vējš atrauj logu.
  • Atraut vārtus līdz galam vaļā.
  • Ar spēku atrāvis durvis, uz sliekšņa nostājās Donats..
  • Satrakotais gaiss [pēc sprādzieniem].. vārstīja logus un durvis, te tās ar sparu aizcirta, te līdz galam atrāva un trieca pret sienām.
7.1.Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
PiemēriAtraut rāvējslēdzēju.
  • Atraut rāvējslēdzēju.
  • Atraut spiedpogas.
  • Puikas, no skolas nākdami, ilgi kavējās laukā, pikojās un klaigāja, vaļā atrautiem mēteļiem..
  • Meitene.. ievēroja, ka svešinieks ļoti steidzies. Viņa seja bija nosvīdusi, apkaklīte atrauta, kabatas pārpildītas iepirkumiem..
7.2.Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
PiemēriAtraut loga aizkarus uz abām pusēm.
  • Atraut loga aizkarus uz abām pusēm.
  • Zālē nodzisa gaisma, un ugunsdzēsējs strauji atrāva priekškaru.
7.3.Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni). Strauji izvilkt (atvilktni).
PiemēriKā neprātīgs Sklanda metās pie vārtiņiem, atrāva bultu..
  • Kā neprātīgs Sklanda metās pie vārtiņiem, atrāva bultu..
  • ..vakarā klusi izzagos un atrāvu smago aizbīdni virtuves durvīm.
  • Viņš strauji atrāva atvilktni, izņēma pelēkus aktu vākus..
7.4.Ar rāvienu attīt, izplest.
Piemēri..pēkšņi uzpūta vējš, tik strauja un stipra brīze, ka atrāva vaļā zēģeli un sitieniem to plandīja pa visu laivu.
  • ..pēkšņi uzpūta vējš, tik strauja un stipra brīze, ka atrāva vaļā zēģeli un sitieniem to plandīja pa visu laivu.
7.5.Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
Piemēri..[Ojārs] labu laiku baiļojās vēstuli uzplēst. Varbūt auksti atvadu vārdi... Beidzot Ojārs atrāva aploksni.
  • ..[Ojārs] labu laiku baiļojās vēstuli uzplēst. Varbūt auksti atvadu vārdi... Beidzot Ojārs atrāva aploksni.
8.Raujot atdabūt šurp. imperf. Raut šurp. Raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriAtraut maisu pie svariem.
  • Atraut maisu pie svariem.
  • Atraut galdu pie sienas.
  • Atraut kasti līdz durvīm.
  • Atraut ragavas līdz nojumei.
  • Zirgs atrāva ratus pie durvīm.
8.1.pārn.; sar. Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
Piemēri«Vai brālis tevi ar motociklu atrāva [no mājām]?» - «Jā.»
  • «Vai brālis tevi ar motociklu atrāva [no mājām]?» - «Jā.»
Stabili vārdu savienojumiAtraut dzīvei. Atraut nāvei.
Avoti: 1. sējums