atrauties
atrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; reti
1.Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). imperf. Rauties nost.
Piemēri..liels suns pie ķēdes, viņu ieraudzījis, sāk riet, lēkādams un cenzdamies atrauties.
1.1.Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
PiemēriKurpei atrāvusies pazole.
1.2.pareti Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
Piemēri..atskan dobjš [spridzekļa] sprādziens - no biezā slāņa atraujas ģipšakmens gabali.
2.Refl. → atraut2.
PiemēriAtrauties no karstas plīts.
2.1.Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
PiemēriMašīna atrāvās no pārējām par kilometru.
2.2.Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
PiemēriRotas, ceļu saīsinādamas, brida pa dziļi aizputinātajiem lauku ceļiem, atrāvās no apgādes.
2.3.Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) — par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
PiemēriMotorlaivas atraujas no krasta.
2.4.Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
PiemēriViens no tiem [cilvēces sapņiem] - mūžsenais aicinājums atrauties no Zemes un nokļūt kosmosā..
3.Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
PiemēriAtrauties no darba.
3.1.Novērsties (par acīm, skatienu).
Piemēri..viņa skatiens..nevar atrauties no jauna bērziņa..
3.2.Novērsties (no domām, atmiņām u. tml.).
PiemēriAr varu atrāvies no.. uzmācīgajām domām, Ozoliņš stāsta labas, pārbaudītas lietas, gudras lietas.
4.Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus. Palikt savrup.
PiemēriAtrauties no kolektīva.
5.Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
Piemēri..vairākas organizācijas bij nošķīrušās separātos pulciņos un atrāvušās no svarīga politiska darba uzdevumiem.
6.Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
PiemēriNebija jau viegli Marijai atrauties no mājas [lai mācītos], kad vecākais dēls aizgājis uz rūpnīcu skolu, bet mazākie vēl mācījās tepat miestā.
7.parasti 3. pers. Refl. → atraut7. Tikt atrautam.
Piemēri..durvis atrāvās, un pa tām izskrēja Rušķis..
7.1.Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
PiemēriMētelis atrāvās vaļā.
8.reti Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. imperf. Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
PiemēriSuns atrāvies līdz vārtiņiem.
Avoti: 1. sējums