atraut
atraut -rauju, -rauj, -rauj, -pag. -rāvu; trans.
1.Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). imperf. Raut nost.
PiemēriAtraut kokam mizu.
1.1.Strauji atdalīt (no kā) — par vēju, ūdeni.
PiemēriVētra atrauj jumta malu.
1.2.Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
Piemēri..ceturtā rota, tumsā taustīdamās un klupdama, garā dzērvju rindā pārslīdēja pāri pauguram, kur dienā bija atrauta zaldātam roka..
2.Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). imperf. Raut nost.
PiemēriAtraut bērnu no uguns.
2.1.Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
PiemēriAtraut roku no nātrēm.
Stabili vārdu savienojumiNevar (ne) acis (arī skatienu) atraut.
2.2.Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
PiemēriViņa [Liene] ietina galvu priekšautā, bet viņš [Andrs] to atrāva nost un nobučoja meiteni vairāk reižu no vietas.
2.3.Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
Piemēri«Tu laikam te rīmes kal,» sacīja viņš, manu [dzejoļu] burtnīcu pētīdams. Dusmās es viņam to atrāvu.
2.4.pārn. Novērst (domas, uzmanību).
PiemēriBrīviņu saimnieks nopurināja galvu, bet domas no Ošiem tik viegli nebij atraujamas..
3.Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
PiemēriAtraut cilvēku no tuviniekiem un draugiem.
3.1.Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
PiemēriKurzeme, kas iepriekšējos gadsimtos.. bija atrauta no Vidzemes un Latgales, atkal atjauno saimnieciskās un kultūras saites ar pārējiem Latvijas novadiem.
3.2.Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
PiemēriLai vājinātu revolūciju un atrautu no revolucionārās kustības svārstīgos tautas slāņus, cara patvaldība solījās sasaukt.. Valsts domi..
4.Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
PiemēriAtraut citātu no konteksta.
5.Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
PiemēriAtraut skolēnu no mācībām.
6.sar. Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
PiemēriValsts kasi [buržuāziskā valdība] grib saglabāt ar jauniem miljoniem, ko atraus no tā jau nabadzīgajām strādnieku darba algām.
6.1.Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
PiemēriCiti mantinieki pamazām viņam visu atrāvuši..
Stabili vārdu savienojumiAtraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu.
6.2.Pārtraukt dot. Neļaut izmantot.
PiemēriAtraut kredītu.
6.3.savienojumā ar «sev». Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
PiemēriAtraut sev ērtības.
Stabili vārdu savienojumiAtraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes).
7.Ar rāvienu atvērt.
PiemēriAtraut bēniņu lūku.
7.1.Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
PiemēriAtraut rāvējslēdzēju.
7.2.Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
PiemēriAtraut loga aizkarus uz abām pusēm.
7.3.Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni). Strauji izvilkt (atvilktni).
PiemēriKā neprātīgs Sklanda metās pie vārtiņiem, atrāva bultu..
7.4.Ar rāvienu attīt, izplest.
Piemēri..pēkšņi uzpūta vējš, tik strauja un stipra brīze, ka atrāva vaļā zēģeli un sitieniem to plandīja pa visu laivu.
7.5.Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
Piemēri..[Ojārs] labu laiku baiļojās vēstuli uzplēst. Varbūt auksti atvadu vārdi... Beidzot Ojārs atrāva aploksni.
8.Raujot atdabūt šurp. imperf. Raut šurp. Raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriAtraut maisu pie svariem.
8.1.pārn.; sar. Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
Piemēri«Vai brālis tevi ar motociklu atrāva [no mājām]?» - «Jā.»
Stabili vārdu savienojumiAtraut dzīvei. Atraut nāvei.
Avoti: 1. sējums