atraust
atraust -raušu, -raus, -rauš, pag. -rausu; trans.
1.Raušot atvirzīt nost (sānis). imperf. Raust nost (sānis).
PiemēriAtrausi pelnus no oglēm.
- Atrausi pelnus no oglēm.
- Vecā māte stiepa nastiņu uzkalnī, ar roku atrausdama slapjumu no pieres un acīm..
2.Raušot (ko nost), atsegt.
PiemēriAlonso nometās uz ceļiem un ar plaukstām sāka atraust pa pusei jau aizbērto velvi.
- Alonso nometās uz ceļiem un ar plaukstām sāka atraust pa pusei jau aizbērto velvi.
- Sācis [zemnieks] atraust vakarējo ugunskuru - atradis čupiņu sudraba naudas.
3.Raušot atvirzīt šurp. Raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtrast ogles līdz pašām krāsns durtiņām.
- Atrast ogles līdz pašām krāsns durtiņām.
Avoti: 1. sējums