atrasties
atrasties -rodos, -rodies, -rodas, pag. -rados; refl.
1.Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
PiemēriAtrasties istabā.
1.1.Būt (kādā stāvokli, kādos apstākļos u. tml.).
PiemēriAtrasties miera stāvoklī.
Stabili vārdu savienojumiAtrasties (arī būt) bezdibeņa malā.
1.2.Pēkšņi nokļūt (kādā vietā, stāvoklī).
PiemēriMēs kāpām pa līkām kāpnēm pazemē un beidzot atradāmies vēsā, mitrā pagrabā.
2.Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
PiemēriAtslēga atradās.
2.1.Parādīties, ierasties (par ko nozudušu). Noskaidroties (par ko nezināmu).
PiemēriViņa vēl izstāstīja par savu dēlu Jāni, kas Piektajā gadā pazudis bez vēsts un atradies tikai Septiņpadsmitajā gadā starp Smoļnija cīnītājiem.
2.2.Tikt sameklētam.
PiemēriGan jau atradīsies kāds darbs.
3.parasti 3. pers. Tikt sameklētam, izvēlētam (domās). Tikt izdomātam, izgudrotam.
PiemēriAtrodas vajadzīgie vārdi.
4.parasti 3. pers. Tikt atlicinātam, veltītam (par laiku).
PiemēriLai nu kā, bet tētim vienmēr atrodas brīvs brītiņš, lai ko pastāstītu vai palasītu.
5.parasti 3. pers. Būt sastopamam. Arī gadīties, parādīties.
PiemēriDiez vai atradīsies daudz cilvēku, kas spēj mierīgi noklausīties, ka zvana tālrunis, un nepacelt stobriņu.
6.divd. formā: atradies; sar.; iron. Iedomājies sevi (par to, kas patiesībā nav).
Piemēri«Tiešām nesaprotu, Vilni, kā tev patīk pa tām muižas noliktavas drupām rakņāties!.. Vēsturnieks atradies!»
7.novec. Piedzimt.
PiemēriĪsi pēc tam, kad Kārlēns bija atradies, pļāva rudzus.. Trīnei šoreiz nepavisam nevedās ņemšana; bez tam bieži bija jāatdzenā mušas no Kārlēna, tas jāpazīda, jāpiedur kāds alkšņu zars ēnai..
Avoti: 1. sējums