Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atrast1
atrast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu; trans.
1.Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
PiemēriAtrast pazaudēto atslēgu.
  • Atrast pazaudēto atslēgu.
  • Atrast pazudušo teātra biļeti.
  • Atrast noklīdušos jērus.
  • Atrast nomaldījušos slēpotājus.
  • Mātes noslēpto slidu viņš atrada krāsns stūrī aiz sīpolu pīnes..
  • ..biezajā priežu jaunaudzē varēja meklēt mazos zaķēnus. Viņus atrast nebija viegli: pelēkbrūnā vilna saplūda ar sūnu..
  • Zentu [apcietināto pagrīdnieci] palūdza blakus istabā, kur zaļā formā tērpta sieviete viņu pārmeklēja un nekā neatrada. Toties Zentas rokassomiņā atrada divas kopējamā papīra lapas.
1.1.Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
PiemēriAtrast piemērotu dzīvokli.
  • Atrast piemērotu dzīvokli.
  • Atrast vajadzīgo ielu.
  • Atrast paziņas māju.
  • Atrast patīkamu darbu.
  • Atrast darbam piemērotu cilvēku.
  • ..astoņus gadus viņš veltīgi bij meklējis [sievu], kamēr viņu [Lieni] bij atradis.
  • ..pamirdz bākas acs, un kapteinis atrod pareizo un drošo ceļu.
  • ..viņas kājas atrada [pieslieto] trepju kociņu.
  • Mākslā galvenais ir - mīlēt cilvēku. Un, ja viņu mīl, tad gribas palīdzēt tam atrast vietu dzīvē..
Stabili vārdu savienojumiAtrast ceļu - atrast. Atrast ceļu uz sirdi.
1.2.Uziet, atklāt (parasti to, ko meklē).
PiemēriAtrast dimantus taigā.
  • Atrast dimantus taigā.
  • ..[Riņņu kalnā] atrasta visvecākā cilvēku apmetne Latvijā..
  • ..pēc augu sastāva var atrast rūdu, kas atrodas zemē dažu metru dziļumā.
  • Atrazdams savos laukos diezgan daudz kaļķakmeņu, Eglīte aprēķinājis, ka pamest tos tīrummalā būtu zaudējums.
1.3.Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
PiemēriAtrast uz ielas naudas maku.
  • Atrast uz ielas naudas maku.
  • Atrast autobusā aizmirstu lietussargu.
  • «Ja nu viņš būtu atradis kaut kādus spiegu dokumentus un klusējis, ko tad jūs teiktu?»
  • ..tramvaja vagonā.. atrasts vīriešu rokas pulkstenis «Pobeda».
1.4.Pārbaudot konstatēt, atklāt.
PiemēriAtrast kļūdas skolnieka darbā.
  • Atrast kļūdas skolnieka darbā.
  • Atrast detaļās defektus.
2.Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
PiemēriAtrast jaunu ķīmisku savienojumu.
  • Atrast jaunu ķīmisku savienojumu.
  • Atrast jaunas darba metodes.
  • ..izdevies atrast jaunas likumsakarības metālu korozijā..
  • ..atrasti pusvadītāji, kas lieliski aizstāj vakuuma radiolampas.
2.1.Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
PiemēriAtrast teikumā izteicēju.
  • Atrast teikumā izteicēju.
  • Atrast vairāku skaitļu summu.
  • Atrast iznākumu.
  • Atrast kopējo saucēju daļskaitļiem.
2.2.Izdomāt.
PiemēriAtrast izeju sarežģītā situācijā.
  • Atrast izeju sarežģītā situācijā.
  • Atrast motivāciju savam lēmumam.
  • Atrast attaisnojumu biedra rīcībai.
  • Miervaldis salika rokas aiz pakauša un mēģināja domās atrast savu neveiksmju cēloni.
  • Kaimiņiene ar savu izpalīdzību iespiedās visās istabās, visur viņa atrada iemeslu, lai pieliktu savu roku vai padižotos ar padomu.
2.3.Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
PiemēriAtrast īstos vārdus.
  • Atrast īstos vārdus.
  • Atrast pareizo pieeju katram bērnam.
  • Cildenās tēmas iemiesošanai komponists atradis īstos mākslinieciskos tēlus.
  • Un Liene atkal nolaida galvu, iekoda apakšlūpu zobos un mocījās atrast īsto atbildi.
Stabili vārdu savienojumiAtrast (arī rast) kopīgu valodu.
3.Atlicināt, veltīt (laiku).
PiemēriAtrast brīvu brīdi.
  • Atrast brīvu brīdi.
  • Viens vai otrs no Augusta draugiem arvien atrada laiku viņu visur pavadīt.
  • Un neviļus jābrīnās, ka tāda klusa, nemanāma meitene spēj visu padarīt un visur būt - gan paēdināt, padzirdīt, izslaukt govis, gan apkopt prāvo piefermas lauciņu, ziemu atrast laiku lasīšanai, adīšanai, šūšanai.
4.Sastapt, satikt (kur).
PiemēriAtrast paziņu mājās.
  • Atrast paziņu mājās.
  • Podimovs uzaicināja līdzi [uz pilsētu] arī Augustu, viņš piebiedrojās, un viņi devās turp, steigdamies, lai atgriezušies varētu pulku atrast vēl tepat..
  • Taču mājās mācītājs Ludvigs Kalnpēters neviena neatrada priekšā. Un neviens arī nebij bijis.
4.1.Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
PiemēriAtrast bērnu guļam.
  • Atrast bērnu guļam.
  • Pārnācis mājā, kādu vakaru Gijo atrada dzīvokli tukšu.
  • Ienākusi istabiņā, Kristīne māti jau atrada apgūlušos.
4.2.Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
PiemēriNo grīdas pacēlās plats dēlis. Atklājās slēptuve, kādas šais [fašistu okupācijas] gados Latvijas laukos varēja atrast vai katrā mājā.
  • No grīdas pacēlās plats dēlis. Atklājās slēptuve, kādas šais [fašistu okupācijas] gados Latvijas laukos varēja atrast vai katrā mājā.
  • ..Gaujas ieplakas mežos arī es to [vilkābeli] esmu sastapis. Šur tur arī citur atrodama..
  • Ik svētdienas Lūzuma tēvs atrada uz dēla kapa lielas, baltas un sarkanas, kvēlošas rozes.
  • Kāds prieks atrast pirmo vizbulīti, noplūkt pirmo, liekas, saules staru pielijušo pureni.
  • Daudz asas ironijas atrodam E. Veidenbauma.. satīriskajā dzejā.
4.3.Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
PiemēriAtrast daudz vērtīga sava drauga raksturā.
  • Atrast daudz vērtīga sava drauga raksturā.
  • ..rakstniekiem jāprot atrast un notēlot kvalitatīvi jaunās, atšķirīgās rakstura īpašības cilvēkos, kas ceļ komunismu.
5.Iegūt, iemantot.
PiemēriAtrast piekritējus.
  • Atrast piekritējus.
  • Atrast glābiņu.
  • Vīranauda atplaukst, redzēdams, ka vienu klausītāju tomēr atradis.
  • Pie kājām gulēja garā ierakumu līnija, pilna miegā iegrimušu, uz brīdi sev mieru atradušu cilvēku..
  • ..Pie krieviem atradām mēs draugus, palīgus.
5.1.Sastapt (noteiktu attieksmi).
PiemēriMiera piekritēju kustība.. ir atradusi visplašāko atbalsi darbaļaužu sirdīs.
  • Miera piekritēju kustība.. ir atradusi visplašāko atbalsi darbaļaužu sirdīs.
  • Drosme un spars atrod visvairāk atsaucības tādos acumirkļos, kad bailes mācas virsū un drausma kaulainu pirkstu klauvē pie durvīm.
5.2.Pārdzīvot, izjust.
PiemēriAtrast prieku darbā.
  • Atrast prieku darbā.
  • Atrast laimi ģimenē.
  • Dēli ir aizgājuši tēvu un vectēvu pēdās, un katrs savā vienkāršajā darbā atradis skaistumu.
6.parasti divd. formā: atradis; sar.; iron. Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
Piemēri«Valdi, tātad tu noteikti neiesi ģimnāzijā?» - «Vajag man tādu!» Valdis nicīgi nosprauslojas. «Atradušas jaukumu, atkal sēdēt un zubrīt [mācīties]..»
  • «Valdi, tātad tu noteikti neiesi ģimnāzijā?» - «Vajag man tādu!» Valdis nicīgi nosprauslojas. «Atradušas jaukumu, atkal sēdēt un zubrīt [mācīties]..»
  • To nakti fabrikas direktora kabinetā ilgi dega uguns. Fabrikas vecais sargs..nevarēja vien beigt pukoties. «Atradis laiku kūkot...»
6.1.intrans.
PiemēriAtradis par ko brīnīties.
  • Atradis par ko brīnīties.
  • Fricis bija atnācis no medībām, un Zenta, paķērusi viņa bisi, grozīja to uz visām pusēm. Un atkal atskanēja barga balss: «Atradusi ar ko spēlēties..»
Stabili vārdu savienojumiAtrast (arī dabūt) galu (retāk nāvi, kapu). Atrast dzirdīgās ausis. Atrast sevi.
Avoti: 1. sējums