atrāpties
atrāpties -rāpjos, -rāpies, -rāpjas, pag. -rāpos; refl.
1.Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp. imperf. Rāpties šurp. Rāpjoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriAtrāpties līdz pārsiešanas punktam.
- Atrāpties līdz pārsiešanas punktam.
2.Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriZēns atrāpās tālāk no bīstamās vietas.
- Zēns atrāpās tālāk no bīstamās vietas.
Avoti: 1. sējums