atrast2
atrast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu; intrans.
1.Atsvešināties (no kā pierasta). Atradināties.
PiemēriAtrast no mājām.
- Atrast no mājām.
- Šķiroties man vecāku nebija ne drusciņ žēl. Biju it jautrs, smējos, lēkāju ap kamanām, tā ka vecmāmuļa.. piezīmēja: «Lūk, nu, meit, kur drīz tavs dēls no tevis atradis.»
1.1.Zaudēt agrāko prasmi, spējas (veikt ko).
PiemēriViņa tāda sīka, vārīga, no smaga darba pavisam atradusi.
- Viņa tāda sīka, vārīga, no smaga darba pavisam atradusi.
- ..viņi [karavīri] iegāja mežā un sāka kāpt kalnā. Tas nebija viegli, jo kājas bija atradušas staigāt.
Avoti: 1. sējums