atrauts
atrauts -ais; s. -a, -ā
atrauti (2) apst.
1.Divd. → atraut.
2.Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) — par cilvēku.
PiemēriNo [revolucionārās] kustības viņa [meitene] bija atrauta. Šī rudens lielie notikumi gāja viņai garām..
2.1.Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) — par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
PiemēriTautas revolucionārās cīņas tradīcijas veidojās nevis pašas par sevi, nevis atrauti no citām tautām, bet gan noteiktos vēsturiskos apstākļos un sadarbojoties ar citām tautām.
Avoti: 1. sējums