atrauts
atrauts -ais; s. -a, -ā
atrauti (2) apst.
1.Divd. → atraut.
2.Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) – par cilvēku.
PiemēriNo [revolucionārās] kustības viņa [meitene] bija atrauta. Šī rudens lielie notikumi gāja viņai garām..
- No [revolucionārās] kustības viņa [meitene] bija atrauta. Šī rudens lielie notikumi gāja viņai garām..
- sal. Kad aiz muguras noklakšķēja durvis un cietumsargs tās tūlīt pieslēdza, Agnesi pārņēma tramīgs baigums, it kā viņa būtu atrauta no dzīves, kas palika tur, aiz cietuma sienām.
2.1.Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) – par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
PiemēriTautas revolucionārās cīņas tradīcijas veidojās nevis pašas par sevi, nevis atrauti no citām tautām, bet gan noteiktos vēsturiskos apstākļos un sadarbojoties ar citām tautām.
- Tautas revolucionārās cīņas tradīcijas veidojās nevis pašas par sevi, nevis atrauti no citām tautām, bet gan noteiktos vēsturiskos apstākļos un sadarbojoties ar citām tautām.
- A. Einšteina relativitātes teorija sagrāva Ņūtona un Kanta uzskatu, ka telpa un laiks ir atrauti no lietām par sevi un viens no otra.
Avoti: 1. sējums