paplēsties
paplēsties -plēšos, -plēsies, -plēšas, pag. -plēsos; refl.; sar.
1.Pastrīdēties. Arī pakauties.
Piemēri«Kā nu ne, tāpat strīdamies un paplēšamies. Vai tur kas slikts? Ja rūgtumu auklē dienām un mēnešiem, tad ir slikti..»
2.Strādājot pamocīties, papūlēties.
PiemēriDainis ciešāk sajoza siksnu, noteica: «Sarausim!» Protams, vajadzēja krietni paplesties. Beidzot virs galvas dabūjām savu jumtu.
Avoti: 6-1. sējums