papliks
papliks -ais; s. -a, -ā
papliki apst.
Pakaus.
PiemēriPiere tam bija ieslīpa, pakausis papliks..
- Piere tam bija ieslīpa, pakausis papliks..
- ..tūliņ acu priekšā parādās Valfrīda paplikais galvvidus un mute, kas pilna ar zelta zobiem.
- pārn. «Es, priekšsēdētāj, gribētu uz ekspedīcijas kuģa. Pēc armijas tāds papliks esmu, gribētos kaut cik iekārtot savu dzīvi.»
Avoti: 6-1. sējums