papliķēt
papliķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet pliķēt.
Piemēri«Ak jūs - jaunie!» Osis tēvišķīgi papliķēja Freda plecu.
- «Ak jūs - jaunie!» Osis tēvišķīgi papliķēja Freda plecu.
- Atceros, studenta laikos, ejot pa Vecrīgu, mani parasti urdīja kāre papliķēt senos lielgabalus..
- Lašus, tiklīdz tos no jūras ievelk laivā, viņš papliķē un paglāsta.
1.1.intrans.
PiemēriKrists Pliekšāns draudzīgi papliķēja pa dēla plecu.
- Krists Pliekšāns draudzīgi papliķēja pa dēla plecu.
Avoti: 6-1. sējums