Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
papliķēt
papliķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet pliķēt.
Piemēri«Ak jūs - jaunie!» Osis tēvišķīgi papliķēja Freda plecu.
1.1.intrans.
PiemēriKrists Pliekšāns draudzīgi papliķēja pa dēla plecu.
Avoti: 6-1. sējums