sadauzīt
sadauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dauzot sašķelt, saplēst.
PiemēriViņš bija gatavs sadauzīt urnu, saplēst visu..
- Viņš bija gatavs sadauzīt urnu, saplēst visu..
- Viņa redzēja, ka zem loga ir nobērti sadauzīti stikli, un tas bija darīts ar nolūku, lai meitenes sagraizītu kājas, ja kādai izdotos atraut logu un bēgt.
- ..pienāca kārta Stadalas krogam; visas pudeles sadauzīja turpat pie ārdurvju sliekšņa.
- pārn. ..dažreiz mirklis izjauc gadā uzcelto, satriec drupās, sadauza kā skaistu krājkasīti un gaidīto dārgumu vietā parāda putekļus un tukšumu.
1.1.Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
PiemēriCik ķieģeļu krāsns podiņu, putu betona bloku un citu materiālu sadauzīts un sabendēts..
- Cik ķieģeļu krāsns podiņu, putu betona bloku un citu materiālu sadauzīts un sabendēts..
- «Kā ar mašīnu? Vai stipri sadauzīta?» viņš kādu dienu apvaicājās tēvam. - «Par to nedomā. Gan saremontēsim. Galvenais, ka tu esi dzīvs.»
- Nāk Ļeņingradas zēns. Tam prasu es: «Kā tilti palikt var, kur bumbas krīt?» Un lepni vārdi ris no dvēseles: «Mēs neļāvām tos sadauzīt!»
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
PiemēriBet pa Miķeļiem svainim vētra saplēsa astoņus tīklus un sadauzīja selgas laivu.
- Bet pa Miķeļiem svainim vētra saplēsa astoņus tīklus un sadauzīja selgas laivu.
- Aukas vai lēns laiks - abi bīstami, buru laiviniekam jūrā braucot: aukas sadauza laivu, lēns laiks notur to uz vietas.
2.Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriTe [draugi] berzējuši ar šņabi Raibacim kāju, jo viņš sūrojies, ka klupdams to sadauzījis.
- Te [draugi] berzējuši ar šņabi Raibacim kāju, jo viņš sūrojies, ka klupdams to sadauzījis.
- Ainis paberzēja punu pierē un šņākulīgi nošņauca sadauzīto degunu.
- Es ielauzos kalnā, Mani elkoņi sadauzīti.
2.1.Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
PiemēriSadauzīt līdz nāvei.
- Sadauzīt līdz nāvei.
- Viņš [apcietinātais] atgriezās divas stundas vēlāk, bāls, asinīm notrieptu seju.. «Viļčuk,» Klints pienāca pie sola, kur bija apsēdies sadauzītais cilvēks. «Kas tev ir - piekāva?»
- Bet otrā dienā zostēviņš man atkal uzbruka, pagāza mani un sadauzīja. Un bez kāda īpaša iemesla.
- «.. Žanis Liepiņš [aizsargs].. sāka mani spīdzināt. Man sadauzīja galvu tā, ka pa ausīm nāca asinis.»
Avoti: 7-1. sējums