Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sadarīt
sadarīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt. Ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriBet rudens un ziemas vakaros? Tad, kad nekādi darbi negaidīja ne istabā, ne laukā un tumsa bija tik neizturami gara? Ko lai sadara tādos vakaros?
2.Paveikt (parasti daudz). Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
PiemēriBūtu šovakar piešķītas lapas, govi varētu atstāt kūtī, agrumā visu saskriet un sadarīt un tad reizē ar Anci uz slimnīcu.
3.Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā. Pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
PiemēriSadarīt desas.
3.1.Apstrādāt, arī sastrādāt.
Piemēri«Man elektrozāģis, kas sadara malku, - džiks, tikai džiks - un saskaldi smalku!»
Avoti: 7-1. sējums