sadauzīties
sadauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
PiemēriMelanīna ieplūšana kartupeļu audos un ar to saistītā tumšo plankumu rašanās notiek, bumbuļiem sadauzoties pārvadāšanas un ieziemošanas laikā.
2.Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
PiemēriStipri sadauzīties.
3.sar. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
PiemēriBērni sadauzījušies slapji.
Avoti: 7-1. sējums