sadēdēt
sadēdēt -dēdu, -dēdi, -dēd, pag. -dēdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
Piemēri..dabā visbiežāk zeltu atrod starp sekundāriem smilts nogulumiem, kuri rodas, magmatiskiem iežiem sadēdot..
2.parasti 3. pers. Laika gaitā kļūt, parasti ļoti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru). Arī sadilt1.
Piemēri..es baidos, ka to [pirmās laulības] laiku Linards noglabājis tāpat kā mana māte līgavas tērpu - sadzeltējušu un sadēdējušu, nevajadzīgu un tomēr svētu.
2.1.Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
PiemēriSadēdējuši mūri, sienu un torņu paliekas, kas vēsta par tiem senajiem vēstures griežiem, kas burzguļojošās Rikandas krastos brāzmoja pirms vairāk nekā četrsimt gadiem.
3.Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bola.
Piemēri«Un mani atstāsiet vienu pašu?» skumji ieminējās māte. «Lai es te sadēdu starp svešiem ļaudīm?»
Avoti: 7-1. sējums