sadauzīt
sadauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dauzot sašķelt, saplēst.
PiemēriViņš bija gatavs sadauzīt urnu, saplēst visu..
1.1.Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
PiemēriCik ķieģeļu krāsns podiņu, putu betona bloku un citu materiālu sadauzīts un sabendēts..
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
PiemēriBet pa Miķeļiem svainim vētra saplēsa astoņus tīklus un sadauzīja selgas laivu.
2.Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriTe [draugi] berzējuši ar šņabi Raibacim kāju, jo viņš sūrojies, ka klupdams to sadauzījis.
2.1.Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
PiemēriSadauzīt līdz nāvei.
Avoti: 7-1. sējums