sadegt1
sadegt -degu, -dedz, -deg, pag. -degu; intrans.
1.Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
PiemēriUgunskurā sadeg pērnās lapas.
- Ugunskurā sadeg pērnās lapas.
- ..koka iesaiņojumu sakrauj kaudzē.. un pieliek uguni. Tur sadeg baltais bērzs.
- ..vīrs, kas tur aizgāja, izplatīs līdz ar sadegušās zāles grūto dūmu smaku arī domas, ka viņš mežu aizdedzinājis.
- Klāt meža piekalne ar sadegušo vācu mašīnu ceļa labajā pusē.
1.1.Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
PiemēriVisa iedzīve sadegusi.
- Visa iedzīve sadegusi.
- Viņš.. noskatījās, kā sadeg viss, ko viņa vecāki ilgos gados bija uzcēluši... no ēkām palika tikai gruvešu kaudzes un apkvēpušie pamati..
- Jēkaupiņš, mans vīriņš - Liela kunga rijkuriņš. Sadeg liela kunga rija, Pakar manu Jēkaupiņu.
- Putnu ligzdas bija sadegušas, un zaķu bērni nepaspēja aizbēgt, uguns bija tos panākusi un sadedzinājusi.
1.2.Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSadegt dzīvam.
- Sadegt dzīvam.
- Normunds: Tai sārtā sadegt? Dievi! Ha! Ko redzu: Jau sārts ir sakrauts!
- ..māte spējusi vēl izrāpot no degošās ēkas, bet policists ar šautenes resgali viņu apdullinājis un iemetis atpakaļ, lai sadeg.
- Muša lido sadegt sveces liesmā..
- pārn. Bet var jau būt, ka tevi iemīlēju bez visa tā, bez it nekā, tāpat - kā tumsa taurenis uz liesmu skrēju un nesadegu, tevī uzmirdzēju.
1.3.pārn. Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
PiemēriKara ugunīs sadega tūkstošiem cilvēku - viņu dzīve, darbs, mīlestība un laime.
- Kara ugunīs sadega tūkstošiem cilvēku - viņu dzīve, darbs, mīlestība un laime.
- 2. kantorists:.. visur liesmas No zemes šaujoties līdz mākoņiem Un valstis sadegot kā salmu kūļi.
- ..bezprāšiem, kas sapņo par revanšu, nebūs lieki atgādināt: Vācijas impērija sadega otrā pasaules kara liesmās, un atpakaļceļa uz to nebūs.
1.4.pārn. Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
PiemēriVienīgi trīs - Mazs puisēns mātei uz ceļiem, Meitene dziļām acīm Un sirms vīrs ar kara cirstām brūcēm - Tie redzēja, Kā sadega diena zem mēļajām debesīm.
- Vienīgi trīs - Mazs puisēns mātei uz ceļiem, Meitene dziļām acīm Un sirms vīrs ar kara cirstām brūcēm - Tie redzēja, Kā sadega diena zem mēļajām debesīm.
- Sadeg rudeņi ozolu liesmās, dzērves pret dienvidiem iet un iet.
1.5.pārn. Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
PiemēriDārzā guļ zils sniegs un violets vakars, kam savu neparasto krāsu uzdāvinājuši pamalē sadegošie rieta mākoņi.
- Dārzā guļ zils sniegs un violets vakars, kam savu neparasto krāsu uzdāvinājuši pamalē sadegošie rieta mākoņi.
- Melnas dienvidu egles kā bērinieki stāv aiz loga, bet augstu pāri tām norieta blāzmā sadeg kalnu virsotnes.
- Sadeg magones un rozes. Nodziest vasara un zūd.
1.6.pārn. Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
PiemēriVeries vaļā, dzeju klade! arī man, kas mierīgs īdzis, Savā dziesmā gribas sadegt Tēvu zemes birzīm līdzi!
- Veries vaļā, dzeju klade! arī man, kas mierīgs īdzis, Savā dziesmā gribas sadegt Tēvu zemes birzīm līdzi!
- Tālā zvaigzne, uguns dīvā, kurp Tu manu ceļu virzi? Tavā liesmā, sāpē sīvā sadeg mūžs mans, mirkļos birzis.
1.7.pārn. Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
PiemēriKad izrādās, ka viņa darbs ir pavisam ikdienišķs un grūts, ka arī pats Kaspars ir parasts jauneklis, Justīnes jūsma sadeg ātri kā bērza tāss.
- Kad izrādās, ka viņa darbs ir pavisam ikdienišķs un grūts, ka arī pats Kaspars ir parasts jauneklis, Justīnes jūsma sadeg ātri kā bērza tāss.
- Vārdu nebija. Bija tikai neganta iekšējā svelme, kurā sadega domas, pazuda iepriekš rūpīgi saliktie dzelžainie teikumi..
- ..sāpes tik svelmainas, ka asaras sadega, pirms aizsniegušas acis.
2.parasti 3. pers. Tikt izmantotam siltuma, siltuma enerģijas ieguvei (par kurināmo).
PiemēriBez uguns pagales Var kraut un kraut. Bet - gribi siltumu? Tām sadegt vajag ļaut.
- Bez uguns pagales Var kraut un kraut. Bet - gribi siltumu? Tām sadegt vajag ļaut.
- ..[atomelektrostacijā] ūdens vai tvaiks sasilst, nevis sadegot organiskajam kurināmam, bet gan, sašķeļoties atoma kodolam.
- Auto aizslīd, iepūzdams Alfrēda sejā zilganu sadeguša benzīna miglu.
3.parasti 3. pers. Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
PiemēriSadegusi garoza.
- Sadegusi garoza.
- Māte paceļ acis. «Tu negribi kādu gabaliņu? Redzi, šis te ir apdrupis. Nekādas citas vainas nav, ne sadedzis, ne jēls.»
4.parasti 3. pers. Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
PiemēriSiens kaudzē sadedzis.
- Siens kaudzē sadedzis.
Stabili vārdu savienojumiKā sadedzis. Piens sadeg. Sadegt (arī pārvērsties) pelnos.
- Kā sadedzis — Saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi. Saka par tādu, kas ko ļoti iekāro.
- Piens sadeg — Saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos — Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
Avoti: 7-1. sējums