sadeldēt
sadeldēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
PiemēriSadeldeta izkapts.
- Sadeldeta izkapts.
- Sabruka sadeldētais Līčupītes tilts.
- ..uzsniga pirmais, otrais sniegs, uzsala pirmais ledus, un... lietutiņš īsā laikā sadeldēja ilgi gaidīto ziemas seģeni.
2.Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
PiemēriSadeldēt pretinieka pārsvaru.
- Sadeldēt pretinieka pārsvaru.
- ..puslaika vidū rīdziniekiem gandrīz izdevās sadeldēt lielo punktu starpību.
2.1.pārn. Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
PiemēriSigne ir špetna sieva. Un saimnieces garu ir cietums viņā nav sadeldējis.
- Signe ir špetna sieva. Un saimnieces garu ir cietums viņā nav sadeldējis.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
PiemēriTas bija sīks, daudzo gadu sadeldēts vecs vīrs..
- Tas bija sīks, daudzo gadu sadeldēts vecs vīrs..
- ..[dzejoļos] ienāca vientulības sāpes, nerimstošas, no pasaules acīm noslēptas mokas. Dzejnieks sevi sadeldēja šais mokās, šai vientulībā.
Avoti: 7-1. sējums