sadeldēt
sadeldēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
PiemēriSadeldeta izkapts.
2.Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
PiemēriSadeldēt pretinieka pārsvaru.
2.1.pārn. Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
PiemēriSigne ir špetna sieva. Un saimnieces garu ir cietums viņā nav sadeldējis.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
PiemēriTas bija sīks, daudzo gadu sadeldēts vecs vīrs..
Avoti: 7-1. sējums