saderēt1
saderēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju; intrans.
1.Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties1.
PiemēriSpīdola:.. Tu spēks, es daile, mēs saderam kopā, Mums mērķis viens ir: pilnība.
1.1.Būt atbilstošam (kam) — par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) — par apģērbu.
PiemēriBalss Vīksnem bija paklusa - tā nesaderēja ar viņa lielo augumu un šķita dīvaina.
1.2.Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
PiemēriAudējas acs uzmanīgi vērojusi, lai krāsas saderētu..
Avoti: 7-1. sējums