saderēt2
saderēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju; trans.
1.Noslēgt derības1.
PiemēriVēl tikai vakar viņš saderēja ar.. Vijumu, ka pārmetīs kūleni un nostāsies uz rokām.
1.1.intrans.
Piemēri«Tu esot iestājusies fabrikā?» atnācējs runā un vēl arvien smaida. «Jocīgi, nudien. Toreiz es būtu varējis saderēt uz nezin ko, ja man kāds lūkotu iestāstīt, ka tu strādāsi pie darbgalda.»
2.Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
PiemēriMāte: Mīļais dēls, saderi tak nu atkal mieru ar tēvu. Jūsu naids nožņaudz manu sirdi.
2.1.intrans.
PiemēriDrīz sacēla ienaidiņu, nevar drīzi saderēt.
3.novec. Salīgt (kādu) darbam.
Piemēri..viņš [Strautiņš] bija jau salīcis. Tikai platie pleci nesaruka šaurāki un spēks nemazinājās... To zināja saimnieki un strīdēdamies un mānīdamies mēģināja saderēt Strautiņu sev..
3.1.intrans. Salīgt darbā (pie darba devēja).
Piemēri«Esmu pie jums saderējis par ganu un nestrādāšu nekādus citus kā gana darbus,» viņš kā nikns suns rūca caur zobiem.
4.novec. Vienoties par laulība (ar kādu). Vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies (ar kādu).
Piemēri..mātesmeitu puisis sastapis un saderējis jau pērnajā gadatirgū, Daugavas malā.
5.novec. Norunāt, sarunāt.
PiemēriVārds pa vārdam.. un beidzot ezis ar zaķi saderēja vakarā pēc saules iet skrieties pa kartupeļu lauku.
Avoti: 7-1. sējums