plēsonis
plēsonis -ņa, v.
plēsoņa -es, dsk. ģen. -ņu, s.
plēsoņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Plēsīgs dzīvnieks.
PiemēriMeža cauna ir neliels plēsonis ar slaidu, vijīgu ķermeni.
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks. Arī ļoti naidīgs cilvēks.
PiemēriVarmācīgs plēsoņa.
Avoti: 6-2. sējums