plēsonīgs
plēsonīgs -ais; s. -a, -ā
plēsonīgi apst.
1.Plēsīgs1.
PiemēriDažkārt viņš [vilks] gļēvs un bailīgs, bet badā kļūst bezkaunīgs un plēsonīgs. Cik reižu nav gadījies, ka vilks ieskrien sētsvidū un nokož suni tieši cilvēku acu priekšā!
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs. Plēsīgs (2).
PiemēriPlēsonīgs cilvēks.
2.1.Ļoti naidīgs, arī nikns. Nesamierināms.
PiemēriJa viņš būtu viens.., varbūt kungs Cepurīte būtu.. pārdomājis šīs pasaules plēsonīgo dzīvi un to, cik maz gan vajag, lai otrai radībai izpūstu dzīvības sveci.
Avoti: 6-2. sējums