plēve
plēve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
PiemēriPiena plēve.
1.1.Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
PiemēriUz bērzu lapām, krūmiem un grāvmalas zāles gulēja lielceļa putekļu pelēkā plēve.
1.2.pārn. Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
PiemēriSaule aizvilkās ar pelēku plēvi, kļuva blāvāka un blāvāka, līdz izzuda pavisam, tomēr sutoņa nemitējās.
2.Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
PiemēriPlaušu plēve.
2.1.Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
PiemēriDifterijas slimniekam degunā, žāvā un uz citām gļotādām rodas blīvi, rupji, plaši aplikumi - plēves.
3.Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
PiemēriSintētiska plēve.
Avoti: 6-2. sējums