aizkaut
aizkaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu, trans.
1.parasti divd. formā: aizkauts Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
Piemēri..tur no augšas [no klintīm] bij dzirdami it kā aizkauta vilka aizsmakuši kaucieni.
Stabili vārdu savienojumiKliedz (arī bļauj) kā aizkauts.
2.apv. Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājlopu pirms nobeigšanās).
PiemēriCeļā pakritušos [mājlopus] vācieši bija aizkāvuši un divjūga orē sakrautus veda līdzi.
Avoti: 1. sējums