aizkaukt
aizkaukt parasti 3. pers., -kauc, pag. -kauca; intrans.
Kaucot attālināties.
PiemēriMīna aizkauc pāri ierakumiem.
- Mīna aizkauc pāri ierakumiem.
- Aiz muguras dārdēja un plīsa vēl un vēl. Pāri aizkauca šķembas, ledū sasaluši sniega un zemes gabali kapāja šķūni.
Avoti: 1. sējums