aizklabēt
aizklabēt parasti 3. pers., -klab, pag. -klabēja; intrans.
Klabot attālināties.
PiemēriGarām aizklabēja rati.
- Garām aizklabēja rati.
- Visvairāk Martu tomēr mulsināja svešā soļi. Ik reizes, kad tie aizklabēja garām viņas istabai, tā izbrīnā apjuka.
Avoti: 1. sējums