aizkaukties
aizkaukties parasti 3. pers., -kaucas, pag. -kaucās; refl.
Iesākt kaukt un tūlīt apklust. biežāk Iekaukties.
PiemēriBet ārā durvis aizkrita blākšēdamas, Lacis [suns] aizkaucās, laikam uz celiņa nogulies un kājas spērienu sānos dabūjis.
Avoti: 1. sējums