aizkavēt
aizkavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Traucēt, kavēt (kādu laiku).
PiemēriAizkavēt dažas minūtes.
- Aizkavēt dažas minūtes.
- Tātad aizritējusi ne viena vien pusstunda, bet Ināra nebija manījusi.. Tātad Ināra Siljāne pirmo sekretāru tik ilgi aizkavējusi.
1.1.Novilcināt (norisi).
PiemēriTu sacīji, ka esot steidzams darbs. Aizkavēsi vēl to, un būs pa nakti jāiet sliktais meža ceļš...
- Tu sacīji, ka esot steidzams darbs. Aizkavēsi vēl to, un būs pa nakti jāiet sliktais meža ceļš...
- ..nelabvēlīgie laika apstākļi uz laiku aizkavēja darba gaitu [ražas novākšanā].
- No pavasara darbiem augsnes sagatavošanā jāmin arumu šļūkšana vai ecēšana, lai aizkavētu mitruma izgarošanu no augsnes.
- Kā bulta Nojs ieskrēja kādas mājas durvīs un, aizlēpies aiz tām, šāva uz ienaidnieku. Tā viņš aizkavēja ienaidnieka virzīšanos uz priekšu..
1.2.Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
PiemēriVairākas reizes viņš tiecās aiziet [no viesībām], bet katru reizi biedri viņu aizkavēja.
- Vairākas reizes viņš tiecās aiziet [no viesībām], bet katru reizi biedri viņu aizkavēja.
- Lopi jūt vakara pusi. Var viņiem aizstāties priekšā un tos aizkavēt, bet viss bars slīd neatturami [uz māju pusi].
Avoti: 1. sējums