Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizklaiņot
aizklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; pareti
Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
Piemēri"Es labi pazīstu.. [raktuvju] strādnieku dzīvi," stāsta Maksimovs. "Darbu meklēdams, aizklaiņoju līdz turienei un strādāju Uspenskas raktuvēs.."
Avoti: 1. sējums