aizklāt
aizklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju; trans.
1.Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. imperf. Klāt ciet. Aizsegt.
PiemēriAizsegt logu ar segu.
- Aizsegt logu ar segu.
- ..[vīrietis] sameklēja spraudītes un laikrakstu lapas un ar tām rūpīgi aizklāja logu.
- Ar aizkariem var aizklāt arī visu logu. Telpa.. kļūst ļoti mājīga, noslēgta, ar klusinātu gaismu..
- Māte aizklāja seju ar priekšauta stūri un sāka šņukstēt..
- Saule smaidīja, un tās smaids trāpīja Andrim pašās acu zīlītēs, un acis tūlīt bija jāaizklāj ar plakstiem.
- "Cst!" sieviete brīdinoši aizklāja ar plaukstu lūpas.
1.1.Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
PiemēriAizklāt segu logam priekšā.
- Aizklāt segu logam priekšā.
2.Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
PiemēriAp tiem [šaha spēlētājiem] drūzmējās līdzjutēji, kas bija tā ielenkuši spēlētājus un savas pinkainās galvas tik cieši kopā sabāzuši, ka aizklāja visu šaha galdiņu.
- Ap tiem [šaha spēlētājiem] drūzmējās līdzjutēji, kas bija tā ielenkuši spēlētājus un savas pinkainās galvas tik cieši kopā sabāzuši, ka aizklāja visu šaha galdiņu.
- Saule bija zemu, zemu, un to [skatienam] aizklāja viens vienīgs liepas zars, kura lapotnei tās stari nekādi nevarēja izlauzties cauri.
- pārn. ..[koki] loka veidā stāvēja ap pļavu un kā sastinguši, bet modrīgi sargi aizklāja meža noslēpumu..
2.1.Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
PiemēriSaules nav. Pelēki mākoņi aizklājuši debesis.
- Saules nav. Pelēki mākoņi aizklājuši debesis.
- ..mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi, kas drīz vien atkal izvēlās kā dzintara gabals no mākoņu mutuļiem.
- Pa kreisi - ezera pusē - lietus un bezveidīga, šķidra miglina joprojām aizklāj skatu.
- Tumsā kā pieneņu pūkas traucās baltas pārslas, dejojot mežonīgu deju...visu aizklāja necaurredzams sniegputenis.
Avoti: 1. sējums