Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizklejot
aizklejot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriViņi kaut kur aizklejojuši.
  • Viņi kaut kur aizklejojuši.
  • Aizklejot uz dienvidiem.
  • Aizklejot līdz jūrai.
  • ..[mednieks] aizklejojis ļoti tālu un tuvojies kādai kalnu pārejai.
  • ..vietējie putni ir aizklejojuši vai pat devušies tālā ceļojumā..
  • Bieži tā [parastā varde] aizklejo tālu prom no ūdeņiem - laukos, mežos, pļavās, dārzos.
Avoti: 1. sējums