aizklibot
aizklibot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Klibojot attālināties, aiziet. imperf. Klibot prom.
PiemēriLēnām aizklibot.
1.1.Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Piemēri..kāja tik ļoti sāpēja, ka viņš vēl aizvien vaidēja. Tā viņš.. vaidēdams aizkliboja uz māju.
Avoti: 1. sējums