aizklibot
aizklibot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Klibojot attālināties, aiziet. imperf. Klibot prom.
PiemēriLēnām aizklibot.
- Lēnām aizklibot.
- Domu pilna viņa nolūkojās tam pakaļ, kā viņš lēnām, ievainoto kāju kā salauztu spārnu vilkdams sev līdzi, aizkliboja tumsā.
1.1.Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Piemēri..kāja tik ļoti sāpēja, ka viņš vēl aizvien vaidēja. Tā viņš.. vaidēdams aizkliboja uz māju.
- ..kāja tik ļoti sāpēja, ka viņš vēl aizvien vaidēja. Tā viņš.. vaidēdams aizkliboja uz māju.
Avoti: 1. sējums