aizklausīties
aizklausīties parasti nenoteiksmē; refl.; savienojumā ar verba "nevarēt" formām
Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
Piemēri"Vai tas ir taisnība, ka jūsmājās esot daudz circeņu?.." – "Taisnība vien jau būs.. Vakaros nevar ne aizklausīties."
- "Vai tas ir taisnība, ka jūsmājās esot daudz circeņu?.." – "Taisnība vien jau būs.. Vakaros nevar ne aizklausīties."
- Un kā viņš toreiz dziedāja - no rīta līdz vakaram. Tēvs pat bārās, ka nevarot vairs aizklausīties.
- ..visi bēniņi kaķu pilni. Ņaud, ka ne aizklausīties nevar.
Avoti: 1. sējums