Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizkliegt
aizkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu; trans.
1.Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
PiemēriAizkliegt ausis.
2.pareti Pārspēt kliegšanā. Pārkliegt.
PiemēriViņa visus aizkliedz.
3.parasti 3. pers.; reti Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
PiemēriBet gluži neēdis viņš [tēvs] taču negāja. Putna kumosa, kā viņš pats teica, šim vajagot, lai kāds putns neaizkliedzot..
Avoti: 1. sējums