aizklīst
aizklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Klīstot attālināties. imperf. Klīst prom.
PiemēriReiz aizklīda auniņš no ganāmā pulka un nomaldījās mežā..
- Reiz aizklīda auniņš no ganāmā pulka un nomaldījās mežā..
- Mēs sēžam pludmalē.. un noskatāmies uz cilvēkiem, kas paretam aizklīst garām.
1.1.Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriGovs aizklīdusi mežā.
- Govs aizklīdusi mežā.
- Reiz Jānis aizklīst meža stūrim cauri līdz kapsētai.
- Pavadītāju pulciņš pamazām saira, jūrnieku piederīgie aizklīda mājās..
- pārn. Es noklausos, kā skaņas aizklīst un izdziest Melnupes mežā.
- pārn. ..daļa Saules staru tiek atstaroti un aizklīst pasaules izplatījumā.
1.2.pārn. Pazust.
PiemēriPēc ilgas [sūtījuma] ceļošanas no rokas rokā pastmarkas kaut kur ir aizklīdušas, bandrole atirusi..
- Pēc ilgas [sūtījuma] ceļošanas no rokas rokā pastmarkas kaut kur ir aizklīdušas, bandrole atirusi..
2.Risināties, darboties (kādā virzienā) – par domām, iztēli u. tml.
PiemēriPētera domas aizklīda pie vecās māmuļas..
- Pētera domas aizklīda pie vecās māmuļas..
- Manas domas nemanot aizklīst uz skolu.
2.1.Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
PiemēriAizklīst sīkumos.
- Aizklīst sīkumos.
- Aizklīst no temata.
- Driegam.. allaž jāuzmana pašam sevi, lai neaizklīst prom un runā par lietu.
- Man varbūt tagad būs jādomā par jums, un es aizklīdīšu pavisam projām no savas neizdomātās domas.
2.2.Vērsties tā lumā (par skatienu).
PiemēriBet Ako skatiens tūliņ aizklīda jūrā, meklējot pie apvāršņa Rigondas krastus, salinieku laivas viļņos.
- Bet Ako skatiens tūliņ aizklīda jūrā, meklējot pie apvāršņa Rigondas krastus, salinieku laivas viļņos.
- Viņa [mežacirtēja] skatiens šķiet aizklīdis kaut kur tālu projām no šī degošā ugunskura, no šīs cirsmas.
Avoti: 1. sējums