aizklumburot
aizklumburot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties. Neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriDēls pieliecies aizklumburoja pa dārza celiņu līdz zedeņiem..
Avoti: 1. sējums