aizklinkāt
aizklinkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriUztrūkusies viņa [Anna] ieraudzīja māti aizklinkājot gar krāsns galu..
Avoti: 1. sējums