Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizklunkurot
aizklunkurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Aizklumburot.
PiemēriJānis dabūja dunku mugurā. Ar to pašu ieskrējienu sīkiem teciņiem aizklunkuroja pa ceļu, līdz pazuda aiz kokiem.
  • Jānis dabūja dunku mugurā. Ar to pašu ieskrējienu sīkiem teciņiem aizklunkuroja pa ceļu, līdz pazuda aiz kokiem.
  • Dziedātājs aizklunkuroja tālāk. Acīm redzot, kāds zvejnieks, kaimiņu ciemā nomēģinājis kaut ko stiprāku, tagad.. devas uz mājām..
Avoti: 1. sējums