aizkļūt
aizkļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu; intrans.
1.Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
PiemēriAizkļūt līdz pilsētai.
- Aizkļūt līdz pilsētai.
- Aizkļūt ar laivu pie salas.
- Aizkļūt aiz ezera.
- Sakām atkal iet un norunājām ātrāk vairs neapstāties, kamēr nebūsim aizkļuvuši līdz zāļu klajumam.
- No Pārdaugavas līdz Pērnavas ielai viņi aizkļuva četrdesmit minūtēs..
- ..mēs, riskējot iekrist kādā ledus plaisā, kur guldzēja melns, smags ūdens, aizkļuvām līdz tuvākajam kuterim.
1.1.Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
PiemēriAizkļūt uz darbu.
- Aizkļūt uz darbu.
- Mēs, pārdaugavieši, varējām aizkļūt bērnu svētkos ar liellaivām.
1.2.Aizvirzīties (kādam priekšā).
PiemēriAbi vienā vagā mēs drīz panākam citus [kartupeļu racējus] un aizkļūstam tiem pat garām.
- Abi vienā vagā mēs drīz panākam citus [kartupeļu racējus] un aizkļūstam tiem pat garām.
2.Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
PiemēriSarunā aizkļūt līdz pašam galvenajam.
- Sarunā aizkļūt līdz pašam galvenajam.
Avoti: 1. sējums