aizkļūt
aizkļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu; intrans.
1.Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
PiemēriAizkļūt līdz pilsētai.
1.1.Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
PiemēriAizkļūt uz darbu.
1.2.Aizvirzīties (kādam priekšā).
PiemēriAbi vienā vagā mēs drīz panākam citus [kartupeļu racējus] un aizkļūstam tiem pat garām.
2.Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
PiemēriSarunā aizkļūt līdz pašam galvenajam.
Avoti: 1. sējums