Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizkārpīt
aizkārpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. imperf. Kārpīt ciet.
PiemēriSuns aizkārpījis bedri.
2.Kārpot aizdabūt prom. imperf. Kārpīt prom.
PiemēriIesētie zirņi aizkārpīti nezin kur.
Avoti: 1. sējums