aizkari
aizkari -u, vsk. aizkars, -a, v.
1.Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
PiemēriDurvju aizkari.
- Durvju aizkari.
- Tautiskie aizkari.
- Niedru aizkari.
- Aizkaru audums.
- Aizvilkt aizkarus.
- Caur atvērto logu vēsa vakara dvesma tikko jaušami ņirbina vieglos tilla aizkarus.
- Skatuvi aizsedz sūnu zaļš priekškars. Tam pieskaņoti logu aizkari.
- Gultiņu nedrīkst aizklāt ar aizkariem, lai nekavētu tīra gaisa piekļūšanu bērnam.
1.1.reti Priekškars.
PiemēriSkatuvi aizklāj lāsmojošs zila plīša aizkars..
- Skatuvi aizklāj lāsmojošs zila plīša aizkars..
1.2.pārn. Tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu.
PiemēriEjas spraugu [ierakumā] sedza smalka lietus austs, sudrabpelēks aizkars.
- Ejas spraugu [ierakumā] sedza smalka lietus austs, sudrabpelēks aizkars.
- Un tad, gluži negaidot, pārplīst miglainais mākoņu aizkars un parādās saule..
- Ātri satumst, un ezera tāles aizsedz tumsas un lietus aizkars.
Avoti: 1. sējums