aizkari
aizkari -u, vsk. aizkars, -a, v.
1.Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
PiemēriDurvju aizkari.
1.2.pārn. Tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu.
PiemēriEjas spraugu [ierakumā] sedza smalka lietus austs, sudrabpelēks aizkars.
Avoti: 1. sējums