pakauties
pakauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet kauties.
PiemēriPakauties ar kaimiņu puikām.
- Pakauties ar kaimiņu puikām.
- Pakauties ar suņiem.
- Pakauties ar dunduriem.
2.sar. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
PiemēriTomēr Kurbads tev ies pašam velnam blakus aizmigt. Viņš labāk pakauj as ar miegu kā varēdams.
- Tomēr Kurbads tev ies pašam velnam blakus aizmigt. Viņš labāk pakauj as ar miegu kā varēdams.
Avoti: 6-1. sējums